“辽源好人”2017年度人物颁奖典礼举行
Dze??alaiki irā pyrmaviesturis pūsmys, kod reikus suoca gotovūt nu dze?zs. Zīme?u Eiropā (kai ari Latvejā) tys periods suocēs ap 6 godu symtu prīk? Krystus, a nu vysu vairuok arheologiskū zi?u turim nu pādējuo dze??alaiku pūsma, kas beja 5—10 godu symtu piec Krystus.
Dze??alaikūs pasaleilynoj apmet?u skaits Latgolys vītuos: Kiutūs, Cyrma azara krostā (kur senejī latgali īsakuortoj Baltejys suomu pamastā apmetnē, suocūt tū apdzeivuot nu 7 godu symta). Golvonuo tūs laiku dzeivotuoju nūsadarbuo?ona Latgolā ir zemkūpeiba. Dorba reiki vē? ir primitivi.
Ap 8—10 godu symtu vairuok suoc audzēt zīmys rudzus, kuri nūmaina mī?us maizis cep?onā. Turpynoj audzēt mozra?eigūs, bet pret laika mai?om iztureigūs diveju gryudu vuorpys kvī?us, nu kuru vard bīzū putru (itī kvī?i Latvejā audzāti leidz pat 19 godu symtam). Ap 5—9 godu symtu Latvejā īvad ruoci?us, siej pupys, zier?us. Mads ir vīneigais, kū lītoj iedī?a pasaldynuo?onai. Mads i vosks ir īcīneita mainis prece. Cylvāki tic daudzom dobys dīveibom — gunei, pārkiu?am, saulei, miene?am. Pamozom aizasuoc sabīdreibys nūsasluo?uo?ona.
Lobi tiemēti dze??alaiku pīminiekli saisteiti ar Latgolu voi latgalim irā depoziti Sauliskolnā (arheologs Vladislavs Urtāns), Uorai?u azara pi?s (arheologs Jānis Apals), pi?skolns ūle?kolnā pi P?ave?u. Arheologi roku?i ari nazcik senejūs kopulauku — Lejysbytānūs, Ludzys ūdu kolnā, ?uk?ūs pi Pyldys azara.